Kā katru gadu, arī šogad Latvijas Universitātes 72. konferences psiholoģijas sekcijā 4. februārī ar saviem ziņojumiem uzstājās psiholoģijas doktoranti un mācību spēki.

Spilgta un ar informāciju bagāta bija Viktorijas Perepjolkinas uzstāšanās, kurā viņa iepazīstināja ar 9 (!) metodēm, kā var pētīt cilvēka personību. Kopējais secinājums katrai no metodēm  ir savi plusi un savi mīnusi. Ideālā instrumenta vēl nav. Taču izvēle ir plaša. Jāpiezīmē, ka Perepjolkina ir izveidojusi jaunu personības iezīmju mērīšanas aptauju – „Latvijas personības aptauja”. Psiholoģijas nodaļas pasniedzēja Anda Upmane uzstājās ar savu un kolēģu (A. Gaitniece-Putāne; A. Šmitiņa) veikto pētījumu. Viņas interesē psiholoģijas studiju motivācija. Pētījums ir uzsākts šajā mācību gadā un to paredzēts turpināt (izvērst longitudinālu), lai noskaidrotu, kādi ir studiju motīvi. Cik tie ir ārēji, cik iekšēji, un kā tie saistīti ar personības iezīmēm. Iespējams, ka šo pētījumu gala rezultātā tiks iegūts psiholoģijas studenta tipāžs un, ņemot to vērā tiks pielāgots studiju process. Vineta Silkāne stāstīja par prokrastināciju. Kā izrādās prokrastinē visi, bet ne visi ir prokrastinatori. Viena no atšķirībām starp prokrastinatoru un ne prokrastinatoru, ir uzdevuma izpildes secība. Tie, kas nav prokrastinatori, sāk ar nepatīkamo un beidz ar patīkamo. Prokrastinatori dara otrādi, atliek nepatīkamu darbu un bieži nemaz to nepabeidz. Psiholoģijas nodaļas mācību spēks Aleksandrs Koļesovs stāstīja par veikto pilotpētījumu par bezdarbnieku subjektīvo labklājību un bezdarba iemeslu atribūcijām. Pētījumā piedalījās lauku rajonu bezdarbnieki. Viens no secinājumiem, jo negatīvāka pagātnes pieredze, jo negatīvākas internālās atribūcijas. Pozitīvais resurs bezdarbniekiem ir sociālie tīkli (draugi, radi, paziņas). Par negausīgu ēšanu un tās saistību ar stresu un afektiem savā ziņojumā stāstīja Edmunds Vanags. Sievietēm un vīriešiem tajā ir atšķirības. Sievietēm negausīgu ēšanu prognozē pozitīvs un negatīvs afekts. Savukārt vīriešiem stress. Interesanti, ka izglītībai nav saistības ar negausīgu ēšanu. Inese Lapsiņa ziņoja par pētījuma rezultātiem kā pirmskolas vecuma bērniem ar receptīvās valodas traucējumiem uzvedības iezīmes saistītas ar vecāku audzināšanas pieeju. Kopējs secinājums par pētījuma rezultātiem, ka bērniem receptīvās valodas traucējumi var ietekmēt problemātisku uzvedību. Būtiski ir attīstīt viņiem uzmanības fokusēšanās prasmes. Šī pētījuma ietvaros ir adaptēta receptīvās valodas pārbaudes metode (TROG).  Tāpat, tika prezentēti vairāki jauni testi un aptaujas. S. Umbraško savā referātā ziņoja par jauna lasītprasmes testa bērniem ar dzirdes traucējumiem (LTBdzT) izveidi un validitāti. Darja Milova prezentēja Sasniegumu motivācijas aptaujas adaptācijas procesu un rezultātus. Kā arī stāstīja par, kopā ar savu kolēģi (Z. Blumbaha), izveidoto „Biroja darbinieku neproduktīvās uzvedības darbavietā” aptauju. Abas šīs aptaujas var noderēt organizāciju psiholoģijas studentiem aktuālo jautājumu pētīšanai. Liena Ivanova un Ilze Plauča prezentēja savu kopīgā darba sākumu pie vadības funkciju testa EXAMINER adaptācijas. Jāsaka, ka tests ir datorizēts, un mērīs vadības funkciju trīs procesus: kavēšana/apvaldīšana; darba atmiņas atjaunināšanu un pārslēgšanās spējas. L. Ivanova plāno adaptēt arī problēmrisināšanas prasmju testu (MicroFIN), kas arī ir datorizēts. Konference bija iedvesmojoša un domas, idejas raisoša. Interesanti, kādi jaunumi būs nākošā gada konferencē, kas notiks kā katru gadu februārī.

Dalīties