Psiholoģija – bakalaura studiju programma
Programmas kods | 43313 |
Studiju virziens | Psiholoģija |
Fakultāte | Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte |
Iegūstamais grāds | Sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā |
Tiesības uz tālākām studijām | Maģistra vai profesionālā maģistra studiju programma psiholoģijā, vai plaša spektra sociālo, humanitāro un izglītības zinātņu jomas augstākā līmeņa studiju programmās Latvijā un ārvalstīs. |
Programmas direktors | asoc. prof., Dr.psych Anika Miltuze |
Programmas apjoms | 120 KP vai 180 ECTS |
Pilna laika klātiene | |
Programmas īstenošanas ilgums |
|
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī | Studiju maksa gadā - 2150 EUR |
Studiju vietu skaits uzņemšanai | 2019. rudens semestrī Maksas vietas - 80 Minimālais studējošo skaits - 25 |
Studiju uzsākšana | 2019. rudens semestrī |
Studiju organizācija | Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma. |
Nepilna laika klātiene | |
Programmas īstenošanas ilgums |
|
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī | Studiju maksa gadā - 1850 EUR |
Studiju vietu skaits uzņemšanai | 2019. rudens semestrī Maksas vietas - 80 Minimālais studējošo skaits - 25 |
Studiju uzsākšana | 2019. rudens semestrī |
Studiju organizācija | Ceturtdienās un sestdienās no plkst. 8:30 līdz 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma |
Studiju valoda | Latviešu |
Programmas anotācija | Psiholoģijas bakalaura programma sniedz bāzes izglītību psiholoģijā, un tā ir pirmais solis psihologa kvalifikācijas iegūšanai! LU piedāvā jaunu, Psihologu likumam atbilstošu psihologu izglītības modeli, kas paredz, ka psihologa kvalifikāciju var iegūt pēc 3 gadu psiholoģijas bakalaura un 2 gadu psiholoģijas profesionālā maģistra programmu apguves. Psiholoģijas bakalaura studiju programmā studentiem ir iespēja apgūt: • Psiholoģijas pamatstudiju kursus (ievads psiholoģijas zinātnē, psihes bioloģiskie pamati, attīstības psiholoģija, personības psiholoģija, sociālā psiholoģija, kognitīvā psiholoģija, metodoloģija, izpētes metodes, patopsiholoģija, neiropsiholoģija, eksperimentālā psiholoģija u.c.), • Psiholoģijas apakšnozaru kursus, lai padziļinātu zināšanas dažādās psiholoģijas praktiskajās jomās (psiholoģiskā konsultēšana un ētika, ģimenes psiholoģija, veselības psiholoģija, organizāciju psiholoģija, psihofizioloģija, juridiskā psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija, stresa vadība u.c.), kā arī izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus – kursa un bakalaura darbus. • Vispārizglītojošos kursus, lai paplašinātu akadēmisko redzesloku citās zinātņu nozarēs (kritiskā domāšana, socioloģija, angļu valoda, matemātiskā statistika), • Konsultēšanas, grupu vadīšanas pamatiemaņas un pilnveidot saskarsmes un komunikācijas prasmes. Studiju laikā izmantojam šādas mācību metodes: • lekcijas un seminārus, kuros tiek izmantotas diskusijas, grupu darbi u.c. aktīvās apmācības formas • sociāli-komunikatīvo prasmju pilnveides un personības izaugsmes treniņus • patstāvīgos darbus (referāti, esejas, novērojumu veikšana un analīze, interviju ievākšana un analīze, prezentāciju sagatavošana); • pētījuma projektu izstrādes un prezentācijas, eksperimentus; • zinātniski pētniecisko darbu izstrādes un aizstāvēšanas. Starptautiskās ERASMUS+ programmas ietvaros studentiem ir iespēja studēt vairāk kā 16 Eiropas augstskolās – Nīderlandē, Vācijā, Zviedrijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Sovākijā u.c.
Svarīgi! Psiholoģijas studentiem mācības sākas jau augusta beigās, kad pirmā kursa studentus aicināsim uz adaptācijas un sociālo prasmju treniņiem!
|
Programmas mērķis un uzdevumi | Psiholoģijas bakalaura studiju programmas mērķis ir dot iespēju studentiem iegūt akadēmisko pamatizglītību psiholoģijā, nodrošināt iespēju apgūt psiholoģijas zinātnes un tās dažādo starpnozaru aspektu teorētiskās zināšanas un pētniecības iemaņas un prasmes, veicināt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas, sociāli komunikatīvās prasmes un pilnveidot prasmi patstāvīgi risināt problēmas, pieņemt lēmumus. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir izstrādāti šādi uzdevumi: 1. Nodrošināt teorētisko pamatzināšanu apguvi psiholoģijā. 2. Veicināt studējošo izpratni par psiholoģiju kā zinātni un attīstīt spējas izprast, salīdzināt un vērtēt dažādas psiholoģijas teorijas un to dažādos starpnozaru aspektus. 3. Nodrošināt apgūto teorētisko zināšanu sekmīgu lietojumu zinātniskās izpētes darbā. 4. Veicināt prasmi izstrādāt pētniecības pamatprincipiem atbilstīgu un korektu pētījumu psiholoģijā. 5. Veicināt profesionālās ētikas izpratni un tās ievērošanu zinātniski pētnieciskajā darbā. 6. Veicināt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, pieņemt lēmumus. 7. Veicināt psiholoģijas teorētisko pamatzināšanu praktisku lietošanu problēmsituāciju risināšanā. 8. Veicināt psiholoģijas studentu personības izaugsmi, radīt motivāciju tālākizglītībai un mūžizglītībai |
Programmas studiju rezultāti | Absolvējot psiholoģijas bakalaura studiju programmu, studenti ir ieguvuši šādas zināšanas, prasmes un kompetences: 1) zināšanas un izpratne: • absolventi spēj demonstrēt pamatzināšanas psiholoģijā, izpratni par psiholoģiju kā zinātni un spēju kritiski vērtēt, analizēt un salīdzināt dažādas psiholoģijas teorijas un to dažādos starpnozaru aspektus; • spēj demonstrēt svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni gan psiholoģijas zinātnē, gan tās starpnozaru aspekta kontekstā. 2) Prasmes • iegūtās zināšanas lietot zinātniskās izpētes darbā; • izmantot analītisko un kritisko domāšanu, kā arī zinātnisku pieeju problēmu risināšanā, lietot efektīvas problēmu risināšanas stratēģijas; • realizēt veiksmīgas kontakta veidošanas un efektīvas komunikācijas prasmes; • formulēt un analītiski aprakstīt psiholoģijas zinātnei atbilstīgu informāciju, psiholoģijas zinātnes nozarei atbilstīgas problēmas un to risinājumus, tos izskaidrot, prezentēt un argumentēti diskutēt par tiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem; • izprast un lietot ētikas principus psiholoģiskajos pētījumos, • patstāvīgi strukturēt un virzīt savu pašreizējo un tālāko mācīšanos un profesionālo pilnveidi; • uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai, vadot citu cilvēku darbu; • pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos. 3) Kompetence • patstāvīgi iegūt, atlasīt, analizēt un kritiski vērtēt informāciju no dažādiem avotiem un to izmantot; • pieņemt lēmumus un risināt problēmas, balstoties uz empīriski pamatotām zināšanām psiholoģijā un citās sociālajās zinātnēs; • patstāvīgi un korekti izstrādāt psiholoģijas pētniecības pamatprincipiem un psiholoģijas ētikas principiem atbilstīgus pētījumus psiholoģijā; • prot izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību un piedalīties psiholoģijas zinātnes jomas attīstībā. |
Darba iespējas | Absoloventiem ir iespēja turpināt studijas maģistra vai profesionālā maģistra studiju programmā psiholoģijā, vai plaša spektra spektra sociālo, humanitāro un izglītības zinātņu jomas augstākā līmeņa studiju programmās (piemēram, sabiedrības vadībā, filoloģijā, pedagoģijā, bibliotēkzinātnēs, diplomātijā, komunikāciju zinātnēs, politikas zinātnē, socioloģijā, teoloģijā, filozofijā, vēsturē u.c.) Latvijā un ārvalstīs. Absolventi var veikt psiholoģiska rakstura pētījumus dažādās pētniecības iestādēs un strādāt profesijās, kur nepieciešamas labas komunikācijas prasmes. Tomēr, lai kļūtu par psihologu, nepieciešama profesionālā maģistra izglītība psiholoģijā. |
Uzņemšanas nosacījumi | Psiholoģijas bakalaura programmā tiek uzņemti reflektanti ar vidējo vispārējo vai vidējo profesionālo izglītību. • Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību laikā no 2004. gada, nepieciešams centralizētā eksāmena (CE) vērtējums latviešu valodā + angļu valodā (vai franču, vai vācu valodā). • Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām, pamatojoties uz sekmīgām (ne zemākām par 4) vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm, konkursa vērtējumu nosaka pēc vērtējuma aprēķināšanas formulas: vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā + vidējās izglītības dokumenta noteikto mācību priekšmetu gada vidējā atzīme. Priekšrocības ir Latvijas valsts skolēnu zinātnisko konferenču psiholoģijas sekcijas 1.–2. pakāpes laureātiem un LU Jauno pedagogu un psihologu skolas ar izcilību atzīmēto darbu autoriem psiholoģijā. Šie autori saņem valsts budžeta finansētu vietu ārpus konkursa. |
Konkursa aprēķina formulas | Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā un literatūrā līdz 2011. gadam vai CE latviešu valodā no 2012. gada (rakstīšana vai tekstveide (4 x 100 = 400)) + CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā (klausīšanās (1,2 x 100 = 120) + lasīšana (1,2 x 100 = 120) + runāšana (1,2 x 100 = 120) + valodas lietojums (1,2 x 100 = 120) + rakstīšana (1,2 x 100 = 120)) Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (30 x 10 = 300) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā (50 x 10 = 500) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200) |
Kontaktinformācija | Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Rīgā, Imantas 7. līnija 1 Studiju programmas direktore asoc. prof. Anika Miltuze, 234. telpa, e-pasts: anika.miltuze@lu.lv Studiju programmas lietvede Ruta Trautmane, 233. telpa, tālr.: 67034817, e-pasts: ruta.trautmane@lu.lv |
Informācija par programmu un studiju plānu arī te: